Edgars Ricevs, biedrības Greenfest vadītājs
Lāsma Ozola, biedrības Greenfest līdzdibinātāja
Bildes autors: Ainars Gaidis
Kā padarīt mūsu dzīvesvietu, Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritoriju, vēl labāku? Mainoties pašiem un mainot vidi sev apkārt, gribam sniegt savu artavu labākas pasaules veidošanā, saglabājot dabas vērtības un daudzveidību.
Ierasts, ka Latvijā lepojamies ar dabu un to, ka mums ir zaļa valsts. Ar mērķi veicināt Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu mēs, biedrības GreenFest komanda, 2018. gadā sākām veidot festivālu, lai vairotu sabiedrības vides apziņu, padziļinātu izpratni un veicinātu ētiku cilvēku, vides un dabas attiecībās, kā arī spēcinātu sabiedrības līdzdalību dabas aizsardzībā.
«Mēs mīlam vietu, kur dzīvojam. Tas ir vecākais nacionālais parks Latvijā ar Gaujas senleju, skaistiem devona smilšakmens atsegumiem un īpaši daudzveidīgu floru un faunu. Uzskatām, ka tas ir mūsu kā sabiedrības pienākums un atbildība – iesaistītes šīs aizsargājamās teritorijas attīstībā, domājot par teritorijas aizsardzību un dabas bagātību saglabāšanu šodien un nākotnē. Šī var kļūt par Latvijā pieprasītāko un iemīļotāko dzīvesvietu – vietu, kurā cilvēki jūtas labi,» stāsta biedrības GreenFest pārstāve Lāsma Ozola.
Iedziļinoties normatīvajā regulējumā, kas nosaka pasākumus aizsargājamās teritorijas saglabāšanai, ar nožēlu secinājām, ka GNP teritorija nemaz nav tik zaļa, kā esam pieraduši uzskatīt. Attiecībā uz vides aizsardzību GNP teritorijā saimnieciskās darbības ierobežojumi attiecas tikai uz mežu apsaimniekošanu, taču uz lauksaimniecisko darbību ierobežojumi nepastāv. Tātad – aizsargājamā dabas teritorijā lauksaimniecības darbība notiek tādā pašā veidā, kā jebkur citur Latvijā!
Ierasts uzskatīt, ka dabas saudzēšana ir pretrunā ar saimniecisko izdevīgumu. Taču mēs saskatām, ka GNP varētu iegūt konkurences priekšrocības, ja te tiktu noteikta teritorija, kurā lauksaimnieciskā darbība notiktu tikai saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Šī būtu no pesticīdiem brīva teritorija, kurā varētu zelt bioloģiskā biškopība, kas Latvijā kļuvusi par apdraudētu nozari. Ar skaidro pozicionējumu iegūtu tūrisms, pievilinot gan vietējos, gan ārvalstu tūristus, kas lūko pēc atpūtas dabā, tīras pārtikas un veselības uzlabošanas iespējām. Šī būtu vieta, kur attīstās bioloģiskā saimniekošana – apgādājot vietējos iedzīvotājus, kafejnīcas, mācību iestādes, pansionātus un citas publiskās iestādes ar tīru un veselīgu pārtiku. Šī būtu vieta, kur audzēt ārstniecības augus, lai apmierinātu medicīnas un kosmētikas nozares augošo pieprasījumu. Līdzās lauksaimniecības nozarei attīstītos arī bioloģisko produktu pārstrāde. Tas viss kopā pavērtu plašas iespējas visā Vidzemes reģionā attīstīt bioekonomiku, kas ir viena no Vidzemes plānošanas reģiona izvirzītajām prioritātēm.
Jau pašlaik GNP teritorijā darbojas Mūsu bio tirgus, piedāvājot iedzīvotājiem bioloģiski sertificētu pārtiku no vietējām saimniecībām. Ērika Dreibanta veidotajā Pavāru mājā Līgatnē var baudīt maltītes no savvaļas un bio produktiem, kafejnīcā Garāža Siguldā – mieloties ar bio vegāniskiem ēdieniem. Šeit strādā bioloģisko produktu ražotāji: SIA LKOM biodzērieni, Taste of Latvia biomērces, SIA Beeking biobiškopības produkti un z/s Kalna Smīdes 1 – biobiškopības produkti un sēklas, BB Organic – bioaugu eļļas, SIA Eko Latvia – biodārzeņu ražotāji, Ekologisks.lv – kooperatīvā sabiedrība, kas apvieno vairākas bioloģiskās saimniecības.
BioGNP mēs saredzam kā pilotprojektu un iedvesmas avotu citu aizsargājamo teritoriju attīstībai, kā arī līdzīgu ilgtspējīgu reģionu attīstībai Latvijā un ārvalstīs. Dabas aizsardzības stiprināšana ir aktuāla ES Biodaudzveidības stratēģijas kontekstā. Diemžēl pašlaik, salīdzinot ar citām ES valstīm, ierindojamies vienā no pēdējām vietām pēc aizsargājamo dabas teritoriju platības lieluma proporcionāli valsts teritorijai. Tāpat bioloģiskā reģiona izveide GNP ir aktuāla ES stratēģijā No lauka līdz galdam noteikto mērķu sasniegšanā – aizsargāt vidi, saglabāt bioloģisko daudzveidību un izvērst bioloģisko lauksaimniecību. BioGNP ideja ir tapusi arī laikā, kad EK pret Latviju ierosinājusi vairākas pārkāpumu lietas par uzņemto saistību nepildīšanu attiecībā uz aizsargājamajām teritorijām.
Mūsu vīzija nav īstenojama vienā dienā, taču tā paver iespēju atklātai diskusijai par tiesībām uz tīru dzīves vidi, patiesai sabiedrības līdzdalībai aizsargājamo dabas teritoriju attīstībā un iezīmē apziņas un rīcības attīstības trajektoriju, lai ikvienam būtu gan tiesības, gan reālas iespējas ēst veselīgu pārtiku un dzīvot veselīgā vidē.