- GreenFest mākslas objekti
- Apskates objekti
- Atvērtās lauku saimniecības
- Kur paēst
Visi mākslas objekti
24 STUNDAS PIRMS IZZUŠANAS
Olga Meļehina
Objekta atrašanās vieta: Siguldas stacijas laukums un Liepas Lielā Ellīte
Zemes mākslas objekta idejas pamatā ir cilvēka stāvokļa trausluma metafora.
Neapdedzināta māla un dabisko elementu izvēle simbolizē savienojumu, kas pastāv starp visām zemes lietām – savienojumu, kurš tik bieži ir pazaudēts sociālajā atmiņā. Izmantotie materiāli: jēlmāls
Vairāk
IZLAUŠANĀS
Cēsu pilsētas Mākslas skola, Jānis Ķīnasts
Objekta atrašanās vieta: Cēsis, Ruckas parks
Māksla ir ceļš uz neapjausto, pa kuru ejot, realitātē iespējams ienest to, kas vēl nav eksistējis. Tā vismaz par mākslu kā par poēziju rakstīja Aristotels. Līdzīgā veidā no mūsdienu skatpunkta iespējams runāt par zemes mākslu, kas uzskatāma par patieso 21. gadsimta mākslas formu.
Vairāk
Eksistējot kaut kur pa vidu starp tēlniecību, ainavu arhitektūru, vides dizainu, estētiku un filosofiju, zemes māksla šķērso robežas starp neiespējamo, īsto, dabisko un mākslīgi radīto, tam visam ļaujot sakust vienotā mākslas pieredzējumā.
Te, Ruckas parkā, visapkārt un starp simtgadīgiem kokiem, caur Cēsu pilsētas Mākslas skolas audzēkņu rokām un acīm ir izlauzušies neskaitāmi zemes mākslas darbi. Daļa no tiem ieraugāmi uzreiz. Daži noslēpušies kaut kur procesā, lai atkal kļūtu par daļu no ainavas. Citi tikmēr jau atgriezušies savā pirmsākotnē – zemē. Atklāšanas prieks tiek atstāts katra paša ziņā.
Cēsu pilsētas Mākslas skolai dalība Greenfest zemes un vides mākslas festivālā bija izlaušanās. Pirmkārt, tā bija izlaušanās no virtuālām važām, kurās bijām pavadījuši gandrīz visu mācību gadu, kas interesantā kārtā, lai arī virtuālas un it kā netaustāmas, bija pavisam fiziskas. Otrkārt, tā bija izlaušanās no četru sienu smagajiem čukstiem, lai divas nedēļas plenēra ietvaros spurgtu, veldzētos un iedvesmotos svaigā gaisā. Treškārt, tā bija izlaušanās no it kā dotiem un ņemtiem pieņēmumiem par to, kas ir un nav zemes māksla. Vai tas ir žanrs, stils, forma? Vai kaut kas pavisam cits?
Ar to arī zemes māksla runā tīrā dvēseles valodā – tā ļauj izlauzties no mūsu priekštatiem, kas biežāk nekā reti ir pavisam mākslīgi nevis dabiski veidojumi.
Pastaigājoties Tu atradīsi “Vispasaules tīklojumu”, “Diegžogu”, “Divas pasaules, kas nekad nesajaucas”, “Pirmsākuma Olu”, “Zemes klēpi” un daudz ko, kas par sevi pastāstīs bez nosaukuma palīdzības.
Poiesis, mimesis, katharsis.
Līdzāspastāvēšana
Luīze Gulbe, Elza Rubīna
OObjekta atrašanās vieta: Siguldas stacijas laukums
Vides mākslas objekta pamats veidots Gaujas Nacionālā parka formā, bet virspusē zied pļava, vēršot uzmanību uz ikdienas steigā nepamanīto, bet vienmēr līdzās esošo dabu. Katrā pļavā mājas rod neskaitāmi daudz mazo iemītnieku un dažādu augu sugu, līdztekus dalot mājvietu ar dzīvniekiem un putniem.
Vairāk
Mēs, cilvēki, dzīvojam visam pa vidu. Tikai atkāpjoties un paskatoties no malas, var saprast, cik mazs, bet ietekmīgs ir cilvēks un katrs viņa darbs.
Daba vienmēr ir gudrāka un zina, kā par sevi parūpēties, svarīgi ir cilvēkam mācēt pastāvēt tai līdzās.
Darbā izmantotie materiāli: dažādu veidu un biezuma skaplākšņi; ģeotekstils; keramzīts; ekoloģiski tīrs augsnes maisījums; augi (pļavas ziedi, ziemcietes, graudzāles).
Maģistrāle PĻAVA
Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola
Objekta atrašanās vieta: Valmiera, Dīvaliņa pļava
Objekts veidots, lai reprezentētu dabiskās pļavas savvaļas augu daudzveidību un bagātību pretstatā kultivētā zāliena vienveidībai.
Paplašinoties urbānajām teritorijām un tās intensīvi apsaimniekojot, pilsētās un lauku teritorijās tiek iznīcinātas dabiskās pļavas, tādējādi veicinot brīvdabas augu sugu, kukaiņu un bišu izzušanu.
Vairāk
Apzinoties dabiskās pļavas augu apdraudējumu, izveidots zemes mākslas objekts pilsētvidē, kas paredzēts ģenētiskās daudzveidības veidošanai un saglabāšanai. Šī objekta ideja ir dabiskajā pļavā izpļaut simbolisku zīmējumu, kas apskatāms gan pastaigājoties pļavā, gan no putna lidojuma, tādējādi ļaujot apmeklētājiem vērot dabiskās un mākslīgi veidotās vides atšķirības.
Objekts papildināts ar vizuālā herbārija attēliem, nosaukumu latviešu un latīņu valodā, kā arī ar aprakstiem un dabas studiju zīmējumiem, kas radīti VDMV audzēkņu plenēra laikā.
Mājām, kurās nedzīvo bites, starojums nav tāls
Velga Vītola, Ziedoņa muzejs, bites
Objekta atrašanās vieta: Imanta Ziedoņa muzejs “Dzirnakmeņi”, Murjāņi, LV-2142
Projekta vadītāja: Ance Caune
Tehniskie realizētāji: Uģis Mālnieks, Gaits Burvis, Valts Kļava, Elīza Eikerte
Komunikācija: Kristiāna Salnāja
Vairāk
Objekts apskatei pieejams jebkurā diennakts stundā, netraucējot Ziedoņa muzeja kaimiņu
naktsmieru, apmeklētājus un pasākumu norisi.
www.ziedonamuzejs.lv
Dzejnieks Imants Ziedonis projektēja vasaras māju Murjāņos ar domu, ka mājas korē varētu turēt bites. Ziedoņa muzejs kā Ziedoņa pausto ideju un vērtību turpinātājs šo sapni īsteno Šodien.
Bites ir simbols nemirstībai, atdzimšanai, čaklumam un sociālajai struktūrai. Bišu strops ir mājas, kur šie lielumi veido laiku un telpu. Vides mākslas darbs iemieso cilvēcei nozīmīgo – kopienu, darbošanos, sadarbošanos, izdzīvošanu un turpināšanos. Vides objekta izveidē izmantoti kokmateriāli no Imanta Ziedoņa vasaras mājas pagalmā augušiem kokiem, kuri “pieredzējuši” dzejnieka klātesamību viņa dzīves laikā, bet gājuši bojā egļu astoņzobu mizgraužu (Ips typographus) dēļ.
“Mājām, kurās nedzīvo bites, starojums nav tāls” ir konceptuāls vides objekts, kura ideja balstīta vērojumos un pētījumos par bišu un cilvēku sabiedrības uzbūvi, to kopīgajām vērtībām. Darbā akcentēta ideja par to, cik daudz laika mums ir, lai parūpētos par savām mājām. Darbs “Mājām, kurās nedzīvo bites, starojums nav tāls” ir sakrāls laika, notikumu un cilvēka darbību atspoguļojums.
Bišu stropā ievietoti rāmji ar vēstījumu – “mājas” un “laiks”. “Mājas” ir patvērums, kur sajust drošību un siltumu. Tur valda katra paša izveidotā kārtība, kurā katrs var būt viņš pats.
“Laiks” ir ļoti plašs un trausli netverams lielums. Mēs it kā peldam mūžīgajā laika ritumā, un tomēr tas mums katram ir ierobežots.
Kā mēs izmantojam savu laiku?
Mikrobiālie rūnakmeņi
Filips Staņislavskis sadarbībā ar Vizmu Nikolajevu, Lauru Žoržu, Māri Seņkovu
Objekta atrašanās vieta: Sigulda, Paradīzes kalna apvidus dabas takas
Ilgu laiku pirms cilvēki, bites un koki klīda pa pasauli, to apdzīvoja mikroorganismi. Lielākā daļa dzīvības uz Zemes ir mūsu acīm ir nesaredzama, vēl aizvien mikrobiāla. Vīrusi un baktērijas nereti tiek asociētas ar netīrību un slimībām, tomēr vairums mikroorganismu cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm ir vitāli nepieciešami. Tie ir ekosistēmu pionieri, atmosfēras regulētāji un visu daudzšūnu radību priekšteči.
Vairāk
Projekts Mikrobiālie Rūnakmeņi aicina iepazīt un novērtēt šo dabas neredzamo daļu. Rūnakmeņi tradicionāli tika veidoti krietnu cilvēku un to sasniegumu piemiņai. Cildinoši vēstījumi tika iekalti akmenī, lai vēl paaudzēm ilgi šīs personas tiktu pieminētas. Mikrobiālie Rūnakmeņi vēsta par mikroorganismu varoņdarbiem, kas likuši pamatus, un turpina uzturēt līdzsvaru, dzīvībai uz planētas Zeme. Attēloto organismu atlase tika veikta sadarbībā ar mikrobiologiem, kā arī tika sniegta paplašināta informācija par katru sugu, kas atrodama līdzās akmeņiem.
Dodoties pastaigā, sastopiet rūnakmeņus, kas godina mūsu senčus, kuri arī šodien mīt tepat, Gaujas Nacionālajā parkā.
Oga
Maruta Konceviča
Objekta atrašanās vieta: Siguldas Gājēju tilts
Vides mākslas objekts veidots no cilvēka radītajiem sadzīves atkritumiem – lietotām dažādu dzērienu skārda bundžām, kas nav ekoloģisks materiāls un dabā nesadalās. Tā mērķis ir atgādināt ikvienam mežā gājējam, ka cilvēks tur ir ciemiņš un, esot ciemos, viņam jārespktē ikvienas mežā mītošās dzīvās radības vajadzības. Mežs dod enerģiju, estētisko baudu, dabas veltes, kas ļauj priecāties, baudīt un dzīvot, taču, būdams viesis mežā, cilvēks aiz sevis nedrīkst atstāt lietas, kas kaitē dzīvajai dabai.
Vairāk
Skārda pikseļu darbs vēsta par kontrastu starp cilvēka radītajām lietām un meža dabīgo vidi, kas nav savienojamas. Katrai lietai ir sava vieta – skudrai meža takas, ogām sūnu uzkalniņš, bet atkritumiem – tam paredzētās vietas. Mākslas objektā izmantotas kontrastējošas pretkrāsas, kas simboliski akcentē mežā izmesto atkritumu kontrastu ar dabas toņiem un norisēm.
Darbā izmantotais materiāls: skārda bundžu fragmenti, siets, metāla stieple.
Darba izmērs: 4m x 6m x 0,1m
PATVĒRUMS
Jānis Gutāns-Grasis
Objekta atrašanās vieta: Zvārtes iezis
Ligzda kā simbols vietai, kurai vajadzētu kalpot par patvērumu. Bet vai norobežošanās, drošību meklējot, to sniedz? Varbūt divas ieejas rada iespēju satikties?
Vairāk
Jānis Gutāns-Grasis saka: “Mums ir nepieciešams satikties – veidot dialogu, sarunu centru. Mums katram ir sava ieeja, bet izeja viena. Patvērums aicina uz satikšanos un sarunu par zaļo domu.”
Zemes mākslas objekts veidots ar nolūku vērst sabiedrības uzmanību dabas aizsardzības un zaļā dzīvesveida aktualitātei. Apstāties, ieraudzīt, ieklausīties, domāt zaļāk – redzēt plašāk.
Mākslas objekta materiāls ir videi draudzīgs: veidots no šķeldai paredzētiem alkšņa koka mietiem.
SAKNES
Sanda Zeme
Objekta atrašanās vieta: Zvārtes iezis
Mākslas objektā attēlota redzamā un neredzamā mijiedarbība.
Svarīgākais, kas nodrošina dzīvību, var būt grūti saskatāms. Aiz skaistas fasādes var noslēpt brūkošus mājas pamatus, plastiskā operācija var likt domāt, ka cilvēks ir vesels un jauns, no vienas vietas uz otru pārvietoti atkritumi var radīt ilūziju par nepiesārņotu vidi. Arī dabā procesi, kas nākotnē var izrādīties postoši, sākotnēji ir neredzami.
Vairāk
Darba nolūks ir parādīt neredzamo – to, bez kā nevarētu eksistēt redzamais. Koks kā dzīvības simbols un saknes, kā dzīvības pamats. Darbā atspoguļoti cilvēka iedarbinātie, strauji notiekošie procesi dabā. Atkailinātas saknes, kas iznākušas virszemē, brīdina par neatgriezeniskām izmaiņām.
Mākslas objekta radīšanā izmantotie materiāli: priedes zari, akrila krāsa.
SARKANĀ MEŽSKUDRA
Gints Sippo
Objekta atrašanās vieta: Valmiera, sala aiz vecā Dzelzceļa tilta
Zemes mākslas objekts simbolizē sarkanās mežskudras nozīmi dabā, jo tā dod vislielāko ieguldījumu mežu aizsardzībā no kaitēkļiem. Bieži pieminētais skudras smagais darbs nav nejaušs – mazās radības ir spēcīgas, tās ienes skudru pūznī kukaiņus, kas vairākkārt pārsniedz pašas skudras ķermeņa svaru. Viena skudru pūžņa iemītnieces spēj pasargāt no kaitēkļiem līdz pat 1 hektāram meža platības, skudru ieguldījums mežaudzes veselībā ir būtisks.
Vairāk
SPIRĀLE
Ansis Dobičins
Objekta atrašanās vieta: Cēsis, Cīrulīšu dabas takas
Vides objekts – instalācija konstruēta no koka paletēm, kuras izkārtotas spirāles formā. Mākslas objekts savā būtībā atspoguļo pakāpenisku attīstību un saziņu abpusējos virzienos, simbolizējot progresu, regresu, kontrastus, nevienlīdzību un brīvību. Formas ziņā tas ir viens no pirmatnējiem dabas motīviem, kurš savā lakonismā iemieso pirmsākumu, lietu mainīgumu un patstāvību vienlaikus
Vairāk
Paletes, kas izmantotas, veidojot objektu, asociējās ar globālismu, patērētājsabiedrības progresu, tās atgādina par industrializāciju, pretēji Gaujas Nacionālajam parkam un dabai kopumā, kur, daudz kam izzūdot un pārveidojoties, saglabājies dabas motīvs. Tādējādi tiek izveidota dialektiska saruna starp objektu, tā sastāvdaļām, vidi, laikmetu un skatītāju, kur apvienojas attīstība visā tās kopumā – formu daudzveidībā un pretrunīgumā, paredzot īstenības pētīšanu caur tās kustību, attīstību un pretrunām un aicinot cilvēku neieņemt dabas vietu.
Izmantotie mateirāli: EUR koka paletes, metāla stīpas
ZUDUŠĀS MĀJAS
Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas audzēkne Evelīna Gulbe
Objekta atrašanās vieta: Lejas Līgatne, pie dīķa
Projekta dalībnieki: Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi Evelīna Gulbe, Paula Nikola Mellīte, Kate Daniela Skrastiņa, Kārlis Vidzickis
Vairāk
Vides mākslas objekts aktualizē koku izciršanas problemātiku, kas ir tiešs apdraudējums dzīvotņu izzušanai un dabiskā proces pārrāvumam. Idejas pamatā ir aicinājums ikvienam būt atbildīgam par dzīvo dabu un tās daudzveidību, vēršot savas darbības, lai mājvieta būtu ikvienam putnam un dzīvai radībai.